Šitake
Šitake (Lentinula edodes) jeb šitakē ir ēdama sēņu suga, kas pieder pie vīteņu dzimtas (Marasmiaceae) un ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām sēnēm pasaulē. Tās dabiskais izplatības areāls ir Austrumāzija, un tā jau vairākus gadsimtus tiek izmantota gan gastronomijā, gan tradicionālajā medicīnā.
Šitake ir saprotrofiska sēne, kas aug noēnotas vietās uz mirušiem vai novājinātiem lapu kokiem, piemēram, ozoliem, dižskābaržiem un kastaņām.
Izskats un morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Cepurīte: Parasti brūna, ar diametru no 5 līdz 15 cm, sākotnēji izliektas formas, kas nobriestot kļūst plakana. Virsma var būt nedaudz raupja ar plaisām.
- Lapiņas: Krēmkrāsas vai gaiši brūnas, blīvi izvietotas un sākumā piestiprinātas pie kātiņa, vēlāk kļūst brīvas. Jaunām sēnēm lapiņas sedz plīvurs.
- Kātiņš: 3—10 cm garš, šķiedrains, stingrs un bieži nedaudz izliekts, ar gredzenu. Vecākām sēnēm tas var kļūt koksnains.
- Sporu birumraksts: Balts vai gaiši krēmkrāsas.
Dabiskā izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šitake dabiski aug Japānā, Ķīnā, Korejā un citās Austrumāzijas valstīs uz lapu kokiem mērenā klimata mežos. To var atrast savvaļā, bet mūsdienās lielākā daļa tiek kultivēta rūpnieciski. Parastais attīstības periods ir pavasaris, jo sēnei vajadzīgs mitrums.[1] Monokarionā sēņotne veido augļķermeni tikai, ja kopā saplūst divas dažādas sēņotnes ar dažādiem dzimumtipiem.[1] Latvijā sēne no audzētavām pašlaik dabiski neizplatās.[2]
Audzēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šitake ir viena no visvairāk audzētajām sēnēm pasaulē, kopā ar dārza atmatenēm (Agaricus bisporus) un austeru sānausēm (Pleurotus ostreatus). Audzēšana notiek divos galvenajos veidos:
- Uz koka baļķiem — tradicionālā metode, kur sēnes audzē uz ozolkoka, alkšņa, bērza, lazdu vai citu lapu koku baļķiem, kas tiek inficēti ar micēliju. Ozola baļķi dod ilgāku ražu, taču sēņotne tajos attīstās lēnāk.[1]
- Uz substrāta blokiem — mūsdienīgāka metode, kur sēnes audzē uz zāģu skaidām, kviešu klijām un citiem organiskajiem materiāliem, nodrošinot ātrāku un efektīvāku ražu.
Augļķermeņu veidošanos paātrina, substrātu mērcējot un dauzot.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās ziņas par šitake audzēšanu attiecas uz 199. gadu, kad Japānas imperatora galdam piegādātas šīs sēnes.[1] Nosaukums veidots no ozolam radnieciskas koku sugas shii un sēnes take. Apzināta to audzēšana uz baļķiem uzsākta Ķīnā apmēram pirms tūkstoš gadiem.[1] 16. gadsimtā šo tehnoloģiju pārņēma Japānā. Sākotnēji pavairošana notika ar sporām, bet tā kā sporām ir atšķirīgs ģenētiskais materiāls un tā izaudzēto sēņu īpašības pamazām mainījās, stabilitātei pamazām sāka lietot tiešu sēņotnes pārnešanu.[1]
Latvijā kopš 1998. gada darbojās Latvijas Šitake sēņu audzēšanas asociācija.[3][4] Lielplatones "Trubenieki" ir lielākā audzētava, kas mēnesī ražo 300-500 kilogramus šitake sēņu,[5] tā uzņem arī tūristus.[6][7] Procesa sarežģītības un dārguma dēļ no kādreizējiem ap 300 audzētājiem mūsdienās palikusi tikai neliela daļa.[8][9]
Uzturvērtība un veselības ieguvumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šitakē ir bagātas ar olbaltumvielām, šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām.
Uzturvielu sastāvs (100 g svaigu sēņu)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kalorijas: ~34 kcal
- Olbaltumvielas: ~2.2 g
- Tauki: ~0.5 g
- Ogļhidrāti: ~6.8 g
- Šķiedrvielas: ~2.5 g
- Vitamīni:
- B grupas vitamīni (īpaši B5 un B6)
- D vitamīns (ja sēnes pakļauj saules gaismai)
- Minerālvielas:
Veselības ieguvumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Imūnsistēmas stiprināšana — satur beta-glikānus, kas var palīdzēt uzlabot imunitāti.
- Holesterīna līmeņa samazināšana — satur eritadenīnu, kas var veicināt holesterīna metabolisma regulāciju.
- Pretvēža īpašības — satur polisaharīdu lentinānu, kas tiek pētīts kā potenciāls imūnterapijas līdzeklis.
- Antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība — satur fitoķimikālijas, kas var kavēt kaitīgu mikroorganismu attīstību.
Lietošana kulinārijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šitake ir ļoti populāra Āzijas virtuvē, īpaši Japānā, Ķīnā un Korejā.
Lietošanas veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Svaigas vai žāvētas — žāvētām šitake ir intensīvāka garša un tās tiek izmantotas zupās, mērcēs un sautējumos.
- Cepšana, grilēšana, tvaicēšana — labi sader ar sojas mērci, ķiplokiem un sezama eļļu.
- Suši un ramena sastāvdaļa — bieži tiek pievienota japāņu ēdieniem.
Tradicionālā medicīna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķīnā un Japānā šitake tiek izmantota tradicionālajā medicīnā imunitātes stiprināšanai un ilgdzīvošanas veicināšanai. Tās tiek uzskatītas par adaptogēniem, kas palīdz organismam pielāgoties stresam.
Salīdzinājums ar citām ēdamajām sēnēm
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Sēne | Galvenās īpašības | Galvenā lietošana |
|---|---|---|
| Šitake (Lentinula edodes) | Bagāta ar polisaharīdiem, zema kaloriju | Zupas, sautējumi, cepti ēdieni |
| Dārza atmatene(Agaricus bisporus) | Viegls aromāts, viegli sagatavojams | Universāla — salāti, mērces, picas |
| Austeru sānause (Pleurotus ostreatus) | Maiga tekstūra, labs gaļas aizvietotājs | Veģetārie ēdieni, cepti un sautēti ēdieni |
| Portobello (dārza atmatene — Agaricus bisporus, nogatavojusies) | Lielāka un sulīgāka par parastām atmatenēm | Grilēta kā gaļas aizstājējs |
Ekonomiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šitake ir otra visvairāk audzētā sēne pasaulē pēc atmatenēm. Tā veido lielu daļu no globālās sēņu tirgus. 20. gadsimta beigās 95% šitake ražas — ap 320 000 tonnu — ieguva Japānā, Ķīnā, Taivānā un Korejā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Jēkabs Raipulis, Nataļja Matuškova, "Šitake grāmata", "Rota", 1999., ISBN 9984-19-109-5
- ↑ «Mežā iekopts sēņu dārzs – šitake Latvijā audzē arī no LU pētnieku sarūpēta micēlija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-02.
- ↑ LURSOFT IT. «Latvijas šitake sēņu audzētāju asociācija, 40008036167 - par uzņēmumu». Lursoft IT (latviešu), 2025-04-02. Skatīts: 2025-04-02.
- ↑ «Latvijas šitake sēņu audzētāju asociācija». web.archive.org. 2024-05-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-05-23. Skatīts: 2025-04-02.
- ↑ «Latvijas lielākais šitaku audzētājs Lielplatonē mēnesī izaudzē pat pustonnu sēņu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-02.
- ↑ «“Trubenieki” turpina attīstīties, piesaistot ES finansējumu | Lauku tīkls». www.laukutikls.lv. Skatīts: 2025-04-02.
- ↑ «Šitaki sēņu audzētava "Trubenieki" - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā». www.visit.jelgava.lv (lv-lv). Skatīts: 2025-04-02.
- ↑ «Šitake sēņu audzētāji Latvijā atklāj "sliņķu" metodi». tv3.lv (latviešu). 2018-06-05. Skatīts: 2025-04-02.
- ↑ «"Ēdiet šitaki, un būsiet veseli!" Imants no Alojas jau gandrīz 25 gadus audzē šitaki sēnes». https://jauns.lv (latviešu). 2020-10-18. Skatīts: 2025-04-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šitake.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)