Bļoda

Minu dinastijas ķīniešu bļoda

Bļoda ir virtuves trauks, kas parasti ir apaļas formas un dziļāks par šķīvi, paredzēts dažādu ēdienu pagatavošanai, pasniegšanai vai uzglabāšanai. Bļodas var būt izgatavotas no dažādiem materiāliem, piemēram, no keramikas, stikla, metāla, plastmasas vai koka, un to izmēri un formas atšķiras atkarībā no konkrētā pielietojuma.

Ikdienā bļodas tiek plaši izmantotas gan mājsaimniecībās, gan profesionālās virtuvēs — tās noder gan salātu gatavošanai un zupu servēšanai, gan mīklas maisīšanai vai augļu uzglabāšanai. Papildus praktiskajai funkcijai bļodām nereti ir arī estētiska vērtība, un tās var būt dekorētas vai pielāgotas noteiktām kultūras tradīcijām. Bļoda ir neatņemama sastāvdaļa kulinārijas procesos un daudzās pasaules virtuvēs, simbolizējot gan funkcionalitāti, gan dizaina dažādību.

Vēsture

Seno ēģiptiešu bļoda

Bļodas kā praktisks un ikdienā lietojams priekšmets ir pastāvējušas jau kopš aizvēstures laikiem. Sākotnēji tās tika veidotas no dabīgiem materiāliem, piemēram, izdobtiem akmeņiem, koka vai kaltām gliemežnīcām. Šie primitīvie trauki kalpoja gan pārtikas uzglabāšanai, gan ēdienu pasniegšanai. Ar laiku, attīstoties podniecībai, bļodu izgatavošanai sāka izmantot mālu, kas ļāva izveidot funkcionālākus un estētiski pievilcīgākus traukus. Senākās māla bļodas, kuras Ķīnā atrastas arheoloģiskajos izrakumos, datētas ar neolīta laikmetu (aptuveni 10 000 gadu p.m.ē.). Tās tika darinātas ar rokām vai vienkāršām veidnēm, bieži vien dekorējot ar iegravētiem rakstiem vai zīmējumiem.

Bronzas laikmetā cilvēki apguva metālapstrādi, un bļodas sāka veidot no bronzas un vara. Šādi trauki bija izturīgāki un piemēroti gan ikdienas lietošanai, gan rituālu vajadzībām, piemēram, Senajā Ēģiptē un Divupē bronzas un zelta bļodas tika izmantotas tempļos un sabiedriskos pasākumos, bieži kalpojot arī kā statusa simbols.

Klasiskajā antīkajā periodā, piemēram, Senajā Grieķijā un Romā, bļodas kļuva par būtisku sadzīves priekšmetu un tika izgatavotas no māla, stikla un metāla. Grieķu keramikas bļodas bieži tika rotātas ar sarežģītiem ornamentiem un mitoloģiskiem sižetiem, savukārt romiešu bļodas demonstrēja elegantu formu un materiālu dažādību, tostarp sudrabu un krāsaino stiklu. Viduslaikos un renesanses periodā bļodu izgatavošanā dominēja māls un fajanss. Turpretī Āzijas reģionā, it īpaši Ķīnā, izcilību sasniedza porcelāna bļodu ražošana, kuras kļuva par pasaulē augstu novērtētu eksporta preci.

Mūsdienās bļodas tiek veidotas no plaša materiālu klāsta, sākot no tradicionālajiem, piemēram, māla un koka, līdz moderniem, piemēram, plastmasai un nerūsošajam tēraudam. To dizains un funkcionalitāte ir attīstījusies, pielāgojoties dažādu kultūru vajadzībām un dzīvesveidam, taču bļodas kā ikdienas un dekoratīvs priekšmets joprojām saglabā nozīmīgu lomu visā pasaulē.

Veidi un materiāli

Bļodas tiek izgatavotas no dažādiem materiāliem, lai apmierinātu specifiskas vajadzības un nodrošinātu funkcionalitāti, estētiku vai ilgmūžību. Katra materiāla veids piešķir bļodai unikālas īpašības, padarot to piemērotu konkrētām situācijām un lietošanas veidiem.

Keramikas bļoda no Latgales

Keramikas bļodas ir vienas no senākajām un plaši izmantotajām. Tās tiek izgatavotas no māla, kas pēc formas izveidošanas tiek apdedzināts augstā temperatūrā, lai iegūtu izturību un noturību pret mitrumu. Šīs bļodas bieži ir glazētas, kas uzlabo to ūdensizturību un piešķir dekoratīvu izskatu. Keramikas bļodas ir populāras ēdienu pasniegšanai, jo tās saglabā siltumu un ir pieejamas dažādās krāsās, formās un izmēros.

Stikla bļodas ir caurspīdīgas un estētiski pievilcīgas, padarot tās piemērotas gan ēdiena pasniegšanai, gan uzglabāšanai. Tās bieži tiek izmantotas desertiem vai salātiem, jo to caurredzamība ļauj izcelt ēdiena vizuālo izskatu. Dažām stikla bļodām ir karstumizturīgas īpašības, kas ļauj tās izmantot cepšanai vai mikroviļņu krāsnī. Stikls ir arī videi draudzīgs materiāls, jo to var pārstrādāt.

Metāla bļodas, kas izgatavotas no nerūsošā tērauda, alumīnija vai vara, ir īpaši izturīgas un viegli kopjamas. Tās bieži izmanto profesionālajās virtuvēs, pateicoties to ilgmūžībai un noturībai pret koroziju. Metāla bļodas ir piemērotas miksēšanai un gatavošanai, jo tās var izturēt augstu temperatūru un ir mazāk trauslas nekā stikla vai keramikas trauki. Vara bļodas ir populāras konditorejā, jo tās labi uztur vēsumu, kas ir svarīgi dažiem procesiem, piemēram, olu baltumu saputošanai.

Plastmasas bļodas ir vieglas, lētas un pieejamas plašā krāsu un izmēru klāstā. Tās ir piemērotas ikdienas lietošanai, īpaši piknikos vai bērnu maltītēm. Tomēr plastmasas bļodu ilgtspējība un noturība pret karstumu var būt ierobežota, un ne visi plastmasas veidi ir droši mikroviļņu krāsnī vai mazgāšanai trauku mazgājamajā mašīnā.

Koka bļoda

Koka bļodas ir dabiskas, videi draudzīgas un piešķir īpašu estētiku ēdiena pasniegšanai. Tās bieži tiek izmantotas salātu vai uzkodu servēšanai, jo koksnes struktūra un siltums piešķir ēdienam autentisku un dabiski pievilcīgu izskatu. Lai koka bļodas būtu ilgnoturīgas, tās jāapstrādā ar īpašām eļļām, kas aizsargā pret mitrumu un plaisāšanu.

Papildus tradicionālajiem materiāliem bļodas var izgatavot arī no dažādiem moderniem vai specializētiem materiāliem.

• Porcelāna bļodas ir izturīgas un elegantas, bieži dekorētas ar sarežģītiem rakstiem.
• Bambusa bļodas ir vieglas un ilgtspējīgas, populāras kā videi draudzīga alternatīva plastmasas traukiem.
• Silikona bļodas ir elastīgas, viegli uzglabājamas un piemērotas karstumizturīgiem lietojumiem, piemēram, cepšanai.
• Akmens bļodas ir bieži izmantotas Āzijas virtuvē, īpaši karstajos ēdienos, jo tās labi uztur temperatūru.

Katrs bļodas veids un materiāls piedāvā savas priekšrocības, un to izvēle ir atkarīga no lietošanas mērķa, estētiskajām vēlmēm un ilgtspējības.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bļoda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)