Prezbiteriānisms ir protestantisma novirziens, kas radies reformācijas laikā 16. gadsimtā, galvenokārt saistīts ar Žanu Kalvinu un Džonu Noksu. Tā galvenās iezīmes ir baznīcas pārvalde, kur draudzes vada prezbiteru (vecaju) padome, nevis bīskaps vai viens priesteris, kā arī teoloģija, kas balstīta uz kalvinismu, uzsverot Dieva suverenitāti un predestināciju. Prezbiteriānisms raksturojas ar vienkāršotu liturģiju, kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā katoļiem vai anglikāņiem.
Šī tradīcija ir īpaši izplatīta Skotijā, ASV, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prezbiteriānisms.